- Kur Tu pazūdi, Maija, vasaras vidū? Kur Tu dodies, piekrāvusi auto ar ģitārām, guļammaisiem? Kur Tu aizbrauc, izgriežot auto no Peldu ielas, kur ved Tavs ceļš?
- Un pēc tam. No kurienes Tu atgriezies tik nenoslēpjami laimīga? Kur Tu dodies?
...ne velti sakām – zemei jādod atpūsties, pirms atkal sēt un audzēt. Šis ir tas laiks. Mēs gatavojam un mīlam to augsni, kurā stādīt nākamos, jau trešos VĀRTUS. Nekas nav palicis vairs topus, viss savācies un beidzot kopus.
Svētdiena. Šķiet, ka 23. jūlijs. Kalendārs nav mūsu sabiedrotais. Pienākusi tā diena, ko ilgi esmu gaidījusi. Kārlis tuvojas Popei. Beidzot dzirdēšu piecu gadu darba rezultātu. Kārlis ir radījis dziesmas ar maniem tekstiem. Senais Popes pilskalns - tā bija pirmā vieta, kas mūs sauca, kas čukstēja mums – kā būt Popē. Gribu viņam pateikt, paldies, par to, ka sauca!
No 21. līdz 23. jūlijam Ventspils novada dižkalnā - Popē - notika dullo dauku festivāls VĀRTI. Tas sākās ar dullo dauku soliņa aklāšanu, kura laikā šogad VĀRTUS vēra Popes folkloras kopa PŪNIKA Ligitas Lukševicas vadībā.
VĀRTU koncertu sadaļu Zirgu stallī atklāja Ilze Grunte un Zane Šmite, turpināja Haralds Sīmanis, bet pie ugunskura visus sauca Didža Šķilas vadītā ritma grupa "Transcendentālē". Dziesmas "līdz pat rīta šausmai" (daudzu dziesminieku krustmātes Austras Pumpures teiciens) turpināja Austrasbērni, Maija un Gunārs Kalniņi, Silvestrs Sīlis un citi.
Kad janvāra sākumā Mājup devās Austra Pumpure, četras Kurzemes spīganas sprieda par to, kādiem būt otrajiem VĀRTIEM. Palaist Zemi Kosmosā un iedabūt Kosmosu Popes kalnā - bija šķietami nevainīgs, bet - pavisam noteikti - spīganu cienīgs darba uzdevums.
Kad viss sāka notikt, smiekli mijās ar asarām. Plīsa un tika restaurēti spoguļi, okeāna dzīlēs noslēptie dārgumi viens pēc otra iznira no ūdens kā augšāmcēlusies Atlantīda. Tieši tā sevi pieteica arī Popē dzimušās jaunās rakstnieces Laura Vinogradova stāsts "Von Behr(a)". Lauras dalība Dullo dauku festivāls VĀRTI ir daļa no brīnuma, kuru visi kopā piedzīvosim 21.-23. jūlijā Popes pilskalnā.
Šī, šķiet, ir īstā diena, lai savos nākamā gada plānotājos atzīmētu trīs datumus. 20.,21.un 22.jūliju.
Tās būs trejas dienas, kad Popē jau trešo reizi notiks Dullo dauku festivāls VĀRTI.
Tie būs jau trešie VĀRTI, kuri vērsies, lai skaistā Ziemeļkurzemes vietā satiktos - cilvēks, vieta un laiks.
Saulei uzkāpjot debesu Everestā, skaistu virsotni sasniedza arī Popes senajā pilskalnā sanākušie ļaudis. Festivāla trijās dienās piedzīvotais saplūda ar mūziķa Kārļa Būmeistera, grupas "Matters" un dzejnieces Maijas Kalniņas koncertstāstu "Laiks mūsu ir upe".
"Pilskalna koncerts bija maģisks. Gan mūzika, gan dzeja bija tik aizkustinoša, ka mani ieveda pilnīgi citā realitātē, citā laikā. Brīnumaini! Tā ir pasaule, kurā gribas būt!" - savās sajūtās dalās festivāla apmeklētāja Ilze Jermola, kura ar meitiņu Sofiju šogad VĀRTOS bija pirmoreiz.
Dziesminiece un dzejniece Zane Daugule: "Vēl līdz šim dziesminieku festivālos (vismaz tajos 8, kuros ar vīru dzejnieku Māri Salēju esam bijuši) nav skanējusi TIK IZCILA klasiskā mūzika TIK IZCILĀ izpildījumā.
Ar Silvestrs Sīlis uz ātru sarunu kādā lietainā pavasara dienā saskrējāmies Rīgā. Jautāju par iepriekšējiem VĀRTIEM, runājām par dziesminieku kustību. Pa vidu tai vairāki spraigi darba mēneši. Ieraksts stāvēja diktofonā, jo zemes laiks nekādi nesarīmējās ar vēlmi uzlikt sarunu uz papīra. Pa vidu šaubas, vai otrie VĀRTI būs, kā arī diskusija, vai varam atvērt VĀRTUS arī tiem, kuri nedzied latviešu valodā. Pavisam nesen lēmums, ka varam un vajag. Un tikai tad, kad atskaņoju ierakstu, sadzirdēju, ka vēl pirms tam viss jau bija izlemts …
MILZĪGS PALDIES ikvienam no jums, - mums paties, paties bija un ir prieks par sadarbību un kopā sajusto, ieraudzīto, sadzirdēto, sagaršoto.
Dziesminiece un Dullo dauku festivāla VĀRTI režisore Maija Kalniņa par domāšanas saullēktu un mazo skolu likteni Latvijā: "Sapratām, ka varam iet pa priekšu notikumiem no varas, simboliski atverot aizmūrētās austrumu puses durvis!"
Mūziķis Kārlis Būmeisters: "Patiesībā katram radio singlu apbirušam mūziķim Latvijā klusībā gribas pieķerties tai dziesminieku laivai, kas neplūst pa straumi vai, kas ir jau ļoti pierasts, pret straumi, bet tā laiva dodas tur, kur tai pašai gribas."
Dziesminieku lielkoncerts "Noausim kājas, atpīsim sirdis" festivāla otrās dienas vakarā sākās un noslēdzās ar Austrasbērnu dziesmām. Viegli jaušamā dziesminieces Austras Pumpures klātbūtnē dziesmas skanēja ne vien latviešu dziesminieku un dzejnieku izpildījumā, bet arī lietuviešu, krievu un romu valodās, apliecinot festivāla organizatoru ideju, kura jau pirmajā festivālā VĀRTI tika pausta caur dzejnieces un VĀRTU režisores Maijas Kalniņas vārdiem "ja laiks mūsu ir upe, tad ūdens tajā vien tad ir silts, kad mēs neesam šīs upes krasti, bet tilts".
Kur ir Pope?
Kur mēs gulēsim?
Ko ēdīsim?
Cik tas viss maksā?
Apmeklētāji jautā.
Rīkotāji atbild.
Atrast Popes estrādes apklusušo balsi, atdot Popes muižai saullēktu, atgriezt muižas parka strautiņam spēku atkal plūst. Doties tālu, lai nokļūtu tuvu. Tieši tik maz. Un tieši tik daudz. Vai horizonts, kurš no Popes pilskalna paveras plašs un tāls, ir vienu vai divu vārtu attālumā? Sēd uz sava soliņa dullais Dauka un domā.
Nē, viņš nedomā, viņš jūt…