Imants Ziedonis: Arī puķes ziedēšana jums nepieder

Ugunskurs nedeg, lai rādītu gaismu. Ugunskurs pašsadeg, pašmērķīgi sadeg. Un tomēr rāda gaismu. Tas ir ugunskura un gaismas izslāpušo kontrapunkts.

Ilze Meiere: Kad mazs un ļoti liels kļūst VIENS

Popes Pamatskola dāvanā no Līvas Landmanes saņems molbertus! VĀRTOS uz tiem Saullēkta zālē izvietosim Birutas Bensones gleznas, bet ikdienā pie tiem strādās un savus lielos sapņus sapņos Popes pamatskolas skolnieki un viņu skolotāja Ingrīda Priekule Andersone.

Spīgana: Mums jāiet to ceļu, kuru neviens nav gājis!

Vai arī durvis var atvērt ar grāmatu? To uzzināsim, kad piedzims un savus lasītājus satiks Laura V...inogradova Popei veltītais stāstu krājums. Ikviens grāmatas pircējs kļūs par Saullēkta durvju vērēju - Popes muižas (tagad - pamatskolas) austrumu ieejas atjaunotāju!

Jana Egle: Tie nav buramvārdi; tā ir īstenība, kura jau notikusi

Pope. Vieta, kuras vārds pēdējos divos gados ieguvis jaunu skanējumu. Tas vairs neskan tikai kā četras skaņas, kā P-o-p-e, tas skan...

Ilze Meiere: Priecīgus Saulgriežus!

"Dac a Maijs sēdēj Liepaja dārza. Vasara Pope atkal būs VĀRT. Tā es lasīj'," - vēl nenojauzdama, ka sarunājas ar sejasgrāmatas attiecīgā ieraksta autori, man kādudien Popes skolā stāstīja viena no tiem vairākiem desmitiem ļaužu, kuriem pēdējā mēneša laikā esmu ar prieku padevusi laburītu.

Maija Kalniņa: Es - atrodos!

- Kur Tu pazūdi, Maija, vasaras vidū? Kur Tu dodies, piekrāvusi auto ar ģitārām, guļammaisiem? Kur Tu aizbrauc, izgriežot auto no Peldu ielas, kur ved Tavs ceļš? 
- Un pēc tam. No kurienes Tu atgriezies tik nenoslēpjami laimīga? Kur Tu dodies?

Inese Muižniece: šis ir tas laiks

...ne velti sakām – zemei jādod atpūsties, pirms atkal sēt un audzēt. Šis ir tas laiks. Mēs gatavojam un mīlam to augsni, kurā stādīt nākamos, jau trešos VĀRTUS. Nekas nav palicis vairs topus, viss savācies un beidzot kopus.

KALNU KRISTĀLI

"Spēks un veselums ir tajā, ka mēs atzīstam sevi un ikvienu šajā un tajā saulē tādus, kādi esam, un atceramies, ka nekas un neviens nevienam nepieder," to pateikusi Ketlīna atvēra acis un atkal sadzidēja kalna strautiņa čalas.

DZINTARS

Viņas roka iegūla Viņa rokā. Abas bija siltas. Viņi kāpa kalnā. Viņi nezināja, ko ieraudzīs. Viņi zināja tikai jūru, kalnu un silto akmeni sev plaukstā. Viss pārējais vēl būs. Šeit tagad ir viņu Mājas.