Ilze Meiere: Priecīgus Saulgriežus!

"Dac a Maijs sēdēj Liepaja dārza. Vasara Pope atkal būs VĀRT. Tā es lasīj'," - vēl nenojauzdama, ka sarunājas ar sejasgrāmatas attiecīgā ieraksta autori, man kādudien Popes skolā stāstīja viena no tiem vairākiem desmitiem ļaužu, kuriem pēdējā mēneša laikā esmu ar prieku padevusi laburītu.

Maija Kalniņa: Es - atrodos!

- Kur Tu pazūdi, Maija, vasaras vidū? Kur Tu dodies, piekrāvusi auto ar ģitārām, guļammaisiem? Kur Tu aizbrauc, izgriežot auto no Peldu ielas, kur ved Tavs ceļš? 
- Un pēc tam. No kurienes Tu atgriezies tik nenoslēpjami laimīga? Kur Tu dodies?

Inese Muižniece: šis ir tas laiks

...ne velti sakām – zemei jādod atpūsties, pirms atkal sēt un audzēt. Šis ir tas laiks. Mēs gatavojam un mīlam to augsni, kurā stādīt nākamos, jau trešos VĀRTUS. Nekas nav palicis vairs topus, viss savācies un beidzot kopus.

KALNU KRISTĀLI

"Spēks un veselums ir tajā, ka mēs atzīstam sevi un ikvienu šajā un tajā saulē tādus, kādi esam, un atceramies, ka nekas un neviens nevienam nepieder," to pateikusi Ketlīna atvēra acis un atkal sadzidēja kalna strautiņa čalas.

DZINTARS

Viņas roka iegūla Viņa rokā. Abas bija siltas. Viņi kāpa kalnā. Viņi nezināja, ko ieraudzīs. Viņi zināja tikai jūru, kalnu un silto akmeni sev plaukstā. Viss pārējais vēl būs. Šeit tagad ir viņu Mājas.

TOPĀZS

"Tavs uzdevums ir atvērt durvis. Vienkārši atver tās. Tas mainīs visu," Julianna runāja miegā, "Tava brīvība ir tava mīlestība un mīlestība ir tava brīvība". Reizēm Ketlīna šādos mirkļos apzināti māsai uzdeva jautājumus, nereti saklausot tiešas atbildes. "Kā es zināšu ceļu?" šoreiz jautājums pārsteidza viņu pašu. "Vienmēr un visur caur sirdi jutīsi..." Jūle smaidīja.

TIRKĪZS

- Kā es atcerēšos uz Zemes, ka debesis nav tikai debesīs? 
- Tu neatcerēsies. Tu jutīsi. Kad celsies. Kad kritīsi. Tu jutīsi, ka debesis nav tikai virs galvas. bet arī zem tavām kājām. Tās runās ar tevi lietus pilienos. Asarās. Tās mirdzēs rasā. 

BERILS

Sakura ir pienene...

2 SMARAGDI

Tas nebeigsies un nekad nav beidzies. Manas acis deg kā liesmas. Man ir ļoti dziļš saslēgums ar Mājām. Viss, kas ir apkārt, ieskaitot manu miesu, ir nebūtisks. 
Ir Mājas, un ir Māju enerģijas - mīlestības - izpausme caur manām acīm.